Pateikt, ko es darīšu tajā laikā

B1 #5 nākotnei bija piecas formas, un katra atbildēja uz jautājumu „kas notiks?”. Dažreiz vajag ko citu: nevis to, kas notiks, bet to, kas būs procesā kādā brīdī. „Rīt desmitos es lidošu pāri jūrai.” Tam angļu valodā ir Future Continuous — ilgstošā nākotne. Tā ir Past Continuous dvīne (A2 #2): tur fons pagātnē (At ten I was flying), te — fons nākotnē (At ten I'll be flying).

Forma: will be + darbības vārds ar -ing. will un be visām personām ir vienādi, mainās tikai nozīmes darbības vārds.

Īsajā atbildē be un -ing neatkārto: tikai will vai won't. Apstākļa vārdi probably, still, definitely stāv starp will un be: I'll probably be working late. Noliegumā probably pāriet uz priekšu, pirms won't: I probably won't be working on Friday.

Kad lieto.

Pirmais gadījums — process nosauktā nākotnes brīdī. Brīdi parasti nosauc tieši: at ten tomorrow, this time tomorrow („rīt šajā pašā laikā”), this time next week, all day on Saturday. Don't call at six — I'll be driving. Zvans pienāks brauciena vidū: es būšu pie stūres. Process var aizņemt arī visu posmu: I'll be working all day on Saturday — visa sestdiena aizies darbā.

Otrais — pieklājīgs jautājums par plāniem: Will you be using the printer this afternoon? Mēs jautājam, kā izkārtosies sarunu biedra diena, un neizdarām uz viņu spiedienu. Will you use the printer? skan kā jautājums par lēmumu un viegli izklausās pēc lūguma vai pat pārmetuma. Tāpēc darbā, viesnīcā, veikalā par plāniem jautā ar ilgstošo formu: Will you be paying by card? Kāpēc ilgstošā forma ir pieklājīgāka? Tā nejautā „ko jūs izlemsiet?”, bet „kas jums notiks?”. Sarunu biedram nekas nav jāizlemj jūsu dēļ: viņš vienkārši pastāsta par savu dienu. Bet jūs, uzzinājuši viņa plānus, varat palūgt, ja viņš nav pret: Will you be using the car tonight? If not, could I borrow it?

Tāda pati nokrāsa ir noliegumam. I won't come to the meeting — „neatnākšu”, līdzīgi atteikumam: negribu. I won't be coming to the meeting — mierīgs paziņojums: tā sanāk.

Salīdziniet ar vienkāršo will. Atšķirība tā pati, kas starp Past Simple un Past Continuous:

Un ar Present Continuous. I'm meeting Anna at six — vienošanās (B1 #5): tikšanās norunāta. At half past six I'll be sitting in a café with Anna — tā brīža aina: ko es darīšu. Bieži tos liek blakus: vispirms plāns, tad aina.

Stāvokļa darbības vārdus (B1 #4) ilgstošajā nākotnē nelieto. Ar know, like, want, have nozīmē „piederēt” — vienkāršais will: This time next year I'll know much more.

Vēl piemēri:

Tā nesaka. ✗ Will you be come tomorrow? → ✓ Will you be coming tomorrow? Pēc be vajag darbības vārdu ar -ing, nevis pamatformu.

Pārbaudiet sevi. Kā pateikt „rīt deviņos es braukšu uz darbu”? Ar ko atšķiras I won't come un I won't be coming? Kāpēc nevar teikt I'll be knowing the results tomorrow?