Paskaidrot, kā to dara

A2 #19 ciešamā kārta bija gatavu izteicienu komplekts: is included, was built, I was born. Tagad tā kļūst par sistēmu. Jūs varēsiet ielikt ciešamajā kārtā jebkuru laiku, ko zināt, un aprakstīt veselu procesu — kā cep maizi, kā pārbauda pieteikumus, ko izdarīja ar māju —, ne reizi nenosaucot to, kurš strādāja.

Forma: be vajadzīgajā laikā + darbības vārda trešā forma. Trešā forma nemainās nekad, laiku nes tikai be. Tāpēc ciešamo kārtu veido divos soļos: vispirms izlemiet, kāds laiks vajadzīgs, tad ielieciet šajā laikā be un pievienojiet trešo formu.

Visbiežāk jauc divus vārdus: being stāv ilgstošajos laikos (is being repaired — tiek remontēts tieši tagad), been — perfektā (has been repaired — jau ir saremontēts).

Noliegumu un jautājumu veido pēc tā laika likumiem, kurā stāv be. not nostājas pēc pirmā palīgdarbības vārda, bet jautājumā pirmais palīgdarbības vārds iznāk priekšā. do ciešamajā kārtā nav vajadzīgs: tā darbu dara be.

Kāpēc angļu valodai vajag ciešamo kārtu. Latviski var teikt „šeit ceļ skolu”, „kafiju audzē Brazīlijā” — bez teikuma priekšmeta, un visiem ir skaidrs, ka darbojas kādi cilvēki. Angļu teikumā teikuma priekšmets ir obligāts. Ja darītājs nav zināms vai nav svarīgs, par teikuma priekšmetu padara priekšmetu, un darbības vārdu liek ciešamajā kārtā. Tāpēc angļu valodā ciešamā kārta ir daudz biežāka nekā latviešu sarunvalodā, īpaši instrukcijās, paziņojumos un ziņās.

Kad izvēlas ciešamo kārtu.

Darītājs nav zināms: My bike was stolen last night. Kurš nozaga — neviens nezina.

Darītājs nav svarīgs vai ir tāpat skaidrs: The office is cleaned every evening. He was arrested at the airport. Skaidrs, ka arestēja policija.

Apraksta procesu vai noteikumu: First the flour is weighed, then it is mixed with water. Applications are checked within two weeks. Svarīgi ir soļi, nevis cilvēki.

by — kurš izdarīja. Darītāju nosauc ar by tikai tad, ja tas ir svarīgs vai jauns klausītājam: This bridge was designed by a famous engineer. Lielākajā daļā ciešamās kārtas teikumu by nav vispār.

Ciešamā kārta ar diviem papildinātājiem. give, send, offer, show, pay ir divi papildinātāji — kam un ko. Ciešamajā kārtā par teikuma priekšmetu parasti kļūst cilvēks: They gave me a form → I was given a form. Variants A form was given to me arī ir pareizs, bet skan grāmatnieciskāk.

Ciešamā kārta ir tikai darbības vārdam ar papildinātāju. Ciešamā kārta apgriež teikumu otrādi: tas, ar ko darbojās, kļūst par teikuma priekšmetu. Ja darbības vārdam papildinātāja nav, apgriezt nav ko. happen, arrive, die, fall, appear neko ne ar ko nedara, un ciešamās kārtas tiem nav: What happened?, nevis ✗ What was happened? Pārbaude ir vienkārša: ja var pajautāt „ko?” — ko uzcēla, ko arestēja, — ciešamā kārta ir iespējama. Ja nevar — nav.

Divi darbības vārdu pāri šo likumu parāda īpaši skaidri. Katrā pārī viens darbības vārds darbojas pats, otrs — ar kaut ko. Ciešamā kārta ir tikai otrajam.

Lamatas ir tajā, ka lay ir gan „likt”, gan „gulēt” pagātne: I lay in bed — „es gulēju”. „Gulēt” -ing forma ir lying, „likt” — laying.

Salīdziniet. Viena un tā pati ziņa par cenām skan dažādi:

Aiz ciešamās kārtas vienmēr stāv neredzams darītājs, bet rise par darītāju nesaka neko.

Vēl piemēri:

Tā nesaka. ✗ He rose his hand → ✓ He raised his hand. Roku paceļ, darbības vārdam ir papildinātājs — tātad raise.

Pārbaudiet sevi. Kā pateikt ciešamajā kārtā They are repairing the road? Kāpēc nedrīkst Prices were risen, un kā pateikt pareizi? „Viņa apgūlās uz dīvāna” — She lay down vai She laid down?