Uzturēt sarunu un precizēt

Dzīva saruna turas uz īsām replikām: „tiešām?”, „nu ko tu saki?”, „es arī”, „vai tad nē?”. Latviski tām pietiek ar dažiem nemainīgiem vārdiem. Angļu valoda tās būvē no viena materiāla — no tā teikuma palīgdarbības vārda, uz kuru jūs atbildat. To atkārto kā atbalsi: jautājuma astītē, pārjautājumā, frāzē „es arī”. Tāpēc pirmais solis vienmēr ir viens: atrast šo darbības vārdu.

Kur ņemt palīgdarbības vārdu. Ja teikumā ir be, have (perfektā), can, will vai cits modālais darbības vārds, atbalss ir tas. Ja nav — Present Simple un Past Simple, — tā lomu uzņemas do, does vai did, kā parastā jautājumā.

Šķirtais jautājums (astīte). Apgalvojums, komats un īss jautājums — „…, vai ne?”, „…, jā?”. Astīte ir pretēja teikumam pēc zīmes: pēc apgalvojuma — noliegta, pēc nolieguma — apgalvojoša. Astītē ir tikai palīgdarbības vārds un vietniekvārds.

Īpaši gadījumi. Pēc I am astīte ir aren't I: I'm late, aren't I? Vārdi never, hardly, nobody jau ir noliegti (B1 #12), tāpēc astīte pēc tiem ir apgalvojoša: You've never been to Wales, have you? Pēc Let's… astīte ir shall we: Let's have a break, shall we?

Intonācija izšķir, vai jūs jautājat vai nē. Ja balss astītē krīt ↘, jūs esat pārliecināts un gaidāt piekrišanu: Lovely day, isn't it? Tā visbiežāk arī sāk sarunu ar svešu cilvēku. Ja balss kāpj ↗, jūs tiešām nezināt un jautājat: You're from Leeds, aren't you? — „…vai arī es kļūdos?”.

Īsa atbilde. Uz astīti un uz jebkuru jautājumu „jā vai nē” atbild ar to pašu atbalsi: — You're from Leeds, aren't you? — Yes, I am. / No, I'm not. I'm from York. Kails Yes vai No skan sausi.

Pārjautājums — „Jā? Tiešām?”. Palīgdarbības vārds un vietniekvārds ar tādu pašu zīmi kā sarunbiedram, un balss kāpums. Tā izrāda interesi vai pārsteigumu un aicina stāstīt tālāk:

Lai precizētu detaļu, ko nesadzirdējāt, ielieciet did you say parastā jautājumā: Sorry, where did you say she works? — „Atvainojiet, kur, jūs teicāt, viņa strādā?”. Vai vienkāršāk: Sorry, what did you say?, Sorry, could you say that again?

So do I un Neither do I — „es arī” un „es arī ne”. So + palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets — piekrišana apgalvojumam. Neither + palīgdarbības vārds + teikuma priekšmets — piekrišana noliegumam. Vārdu secība ir apgrieztā, kā jautājumā.

Darbības vārdu ņem no sarunbiedra replikas — to pašu un tajā pašā laikā. Pēc Neither tas ir apgalvojošs: noliegums jau ir vārdā neither, kā neither … nor (B1 #6). Nor do I nozīmē to pašu, ko Neither do I, un britu angļu valodā skan ļoti bieži. Teikuma priekšmets var būt jebkurš: — Anna likes jazz. — So does her husband.

Sarunā vienkāršāk: Me too So do I vietā un Me neither Neither do I vietā. Šīs formas nemainās, bet skan paviršāk; rakstos un oficiālā runā vajag pilno formu.

Nepiekrist — tā pati atbalss, bez so un neither, ar uzsvaru uz vietniekvārda: — I love winter. — Oh, I don't. — I can't stand jazz. — Really? I can. — I've never been to Paris. — I have.

Noliegts jautājums izsaka pārsteigumu vai piekrišanas gaidas: Isn't it beautiful? — „Vai nav skaisti?”; Didn't you get my message? — „Vai tad tu nesaņēmi manu ziņu?”; Haven't we met before? — „Mēs taču jau esam tikušies?”.

Atbilde — pēc fakta, nevis pēc jautājuma formas. Ziņu saņēmāt — Yes, I did. Nesaņēmāt — No, I didn't. Tāpat atbild uz astīti pēc nolieguma: — You didn't call him, did you? — No, I didn't. (nezvanīju). Yes vienmēr iet kopā ar apgalvojošu darbības vārdu, No — ar noliegtu.

Salīdziniet:

Tā nesaka. ✗ I'm late, amn't I? → ✓ I'm late, aren't I? Formas amn't standarta angļu valodā nav.

Pārbaudiet sevi. Kāda astīte ir teikumam She's never been here? Kā piekrist teikumam I can't sleep in hot weather? Jūs vēstuli saņēmāt; ko atbildēt uz Didn't you get my email?