Pieklājīgi pajautāt un pateikt, ka nezināt

Tiešs jautājums svešam cilvēkam — Where is the station? — ir uzbūvēts pareizi, bet skan asi, gandrīz kā prasība, pat ar Excuse me (A1 #21). Pieklājīgāk ir ietīt jautājumu apvalkā: Could you tell me…? — „vai jūs nevarētu pateikt…?”, Do you know…? — „vai jūs nezināt…?”. Tā rodas netiešais jautājums — jautājums, kas ielikts citā frāzē.

Tā uzbūvi jūs jau redzējāt jautājuma pārstāstā (B1 #15): tiešā vārdu secība, nav do, vispārīgajā jautājumā — if. Atšķirība ir viena. Pārstāstā jūs ziņojāt par jautājumu, kas izskanēja agrāk, un laiks pārbīdījās. Šeit jūs uzdodat savu jautājumu tagad, tāpēc laiks paliek tas pats, kas tiešajā jautājumā.

Forma: apvalks + jautājuma vārds (vai if) + teikuma priekšmets + darbības vārds.

Mainās uzreiz trīs lietas. Vārdu secība kļūst tiešā: vispirms teikuma priekšmets, tad darbības vārds — where the station is. Palīgdarbības vārdi do, does, did pazūd, un to galotne atgriežas pie pamatdarbības vārda: does … open → opens, did … cost → cost. Jautājums bez jautājuma vārda, uz kuru atbild „jā” vai „nē”, saņem if vai whether — tas atbilst latviešu „vai” palīgteikuma sākumā.

Ja jautājuma vārds ir teikuma priekšmets. Jautājumos Who lives here?, What happened? secība jau tā ir tiešā, un do nav. Tāpēc apvalkā nekas nemainās: Do you know who lives here?, Could you tell me what happened? Bet jautājumā What is that building? teikuma priekšmets ir that building, un tas jāliek pirms darbības vārda: Do you know what that building is?

Apvalki — no vienkāršākā līdz vismaigākajam:

I was wondering if… burtiski nozīmē „es te prātoju, vai…”, un pagātne te nav par pagātni: tā padara lūgumu maigāku, tāpat kā could can vietā. Bet I wonder… bez pagātnes ir „interesanti…”, doma skaļi: I wonder where she is. — „Interesanti, kur viņa ir.”

Jautājuma zīmi liek pēc apvalka. Ja apvalks ir jautājums (Do you know…, Could you tell me…), beigās ir jautājuma zīme. Ja apgalvojums (I don't know…, I wonder…, I was wondering…), beigās ir punkts, kaut arī iekšā ir jautājuma vārds.

Pateikt, ka nezināt. Tie paši netiešie jautājumi stāv aiz I don't know, I'm not sure, I can't remember, I have no idea:

if vai whether. Gandrīz vienmēr var lietot abus; whether ir mazliet oficiālāks. if šeit nozīmē „vai”, nevis „ja”, tāpēc pēc tā var stāvēt nākotne: I don't know if he'll come. — „Nezinu, vai viņš atnāks.” Likums „pēc if tagadne nākotnes vietā” (A2 #27) attiecas tikai uz „ja”.

Salīdziniet ar pārstāstu:

Jautājuma vārds + to + darbības vārds. Kad runa ir par to, ko darīt, palīgteikumu var saīsināt: I don't know what I should do = I don't know what to do. Latviski tāpat: „nezinu, ko darīt”. Tā strādā what, where, how, who, which, when un whether:

Darbību šādā formā veic tas pats cilvēks, kas galvenajā daļā, vai „jebkurš”. Pirms to der tikai whether, ne if: whether to stay.

Tā nesaka. ✗ I don't know why to go → ✓ I don't know why I should go. Ar why saīsinātās formas nav — tikai pilns palīgteikums.

Pārbaudiet sevi. Kā pieklājīgi pajautāt Where's the nearest cash machine? Kāpēc teikuma I wonder where he is beigās ir punkts? Kā īsāk pateikt I don't know what I should say?