Salīdzināt „toreiz” un „esmu pieradis”

A2 #28 jūs apguvāt used to — „agrāk bija, bet tagad vairs nav”: I used to live in a village. Tur bija arī brīdinājums: ir līdzīga konstrukcija be used to, un tā nozīmē pavisam ko citu. Tagad aplūkosim abas, bet līdz ar tām — get used to un would par pagātni.

Trīs konstrukcijas ar vārdu used:

used to — atkārtojums no A2 #28. Runā tikai par pagātni un tikai par to, kas ir beidzies: I used to smoke. — „Agrāk smēķēju”. Jautājums un noliegums — ar did, un tad -d pazūd: Did you use to play football? I didn't use to like coffee. Ar there iznāk „agrāk šeit bija”: There used to be a cinema here. Par tagadni used to nemēdz būt: par to, ko jūs parasti darāt tagad, saka usually — I usually get up at seven.

be used to — „man tas ir ierasts”. Tas ir stāvoklis: jūs jau esat pieraduši, un jums tas nav grūti un nav dīvaini. be mainās pēc personām un laikiem, bet used to paliek, kāds ir:

Kāpēc pēc be used to stāv -ing. Šeit to nav partikula pirms darbības vārda, bet prievārds, tāpat kā in frāzē interested in (B1 #26) vai for frāzē apologise for (B1 #16). Latviski tam atbilst „pie” frāzē „pieradis pie trokšņa”. Un pēc prievārda darbības vārds stāv formā ar -ing. Pārbaude: ja darbības vārda vietā var likt lietvārdu — I'm used to the cold, — tad to ir prievārds, un darbības vārds pēc tā būs I'm used to working.

get used to — „pierast”. Tas ir process: bija neierasti, kļūst ierasti. get mainās pēc laikiem kā jebkurš darbības vārds:

I've got used to it un I'm used to it gandrīz sakrīt: pirmais runā par to, ka jūs esat izgājuši ceļu no neierastā līdz ierastajam, otrais — par to, kā lietas ir tagad.

Kā atšķirt sekundes laikā. Skatieties uz vārdu pirms used:

• pirms tā nav nekā (I used to) — tā ir pagātne, tālāk pamatforma;
• pirms tā ir be (I'm used to, She was used to) — „ierasts”, tālāk -ing;
• pirms tā ir get (I'm getting used to, You'll get used to) — „pierast”, tālāk -ing.

Salīdziniet:

would par atkārtotu pagātni. Stāstā par pagātni used to vietā var teikt would + darbības vārds — par darbībām, kas atkārtojās: Every summer we would go to my grandparents'. My grandfather would take us fishing. — „Katru vasaru mēs braucām pie vecvecākiem. Vectēvs mēdza ņemt mūs līdzi makšķerēt”. Saīsināti — 'd: We'd swim in the river every day. Parasti stāstu sāk ar used to vai ar laika vārdu (When I was a child…, Every summer…), bet tālāk turpina ar would: tā skan atmiņas.

would ir divi ierobežojumi:

• tikai darbības, ne stāvokļi. Ar darbības vārdiem be, have, live, like, know — tikai used to: I used to have a dog, bet ne ✗ I would have a dog. Pēdējais nozīmē „man būtu suns” — tas ir otrā tipa nosacījuma teikums (B1 #8);
• vajag pagātnes kontekstu. Bez tā I would go to the cinema sapratīs kā „es aizietu uz kino”.

Latviešu pavedieni. „Agrāk (bet tagad vairs ne)”, „mēdzu”, „kādreiz” par ieradumu — used to vai would. „Esmu pieradis”, „man ir ierasts” — be used to. „Pieradu” nozīmē „beidzot esmu pieradis” — have got used to. „Pierodu”, „pieradīšu”, „nevaru pierast” — get used to.

Vēl piemēri:

Tā nesaka. ✗ I got used to get up early → ✓ I got used to getting up early. Pēc get used to, tāpat kā pēc be used to, — -ing.

Pārbaudiet sevi. Ievietojiet formu: I used to ___ (drive) un I'm used to ___ (drive). Kā pateikt „Tu pieradīsi”? Vai var teikt When I was a child, I would have a cat?